Demora prezentē jātnieku klubu Varšavā
18. un 19. martā, Varšavā notika viena no Eiropas savienības sociālā fonda atbalstītā projekta „Zirgu industrija – profesionālā izglītība” konferencēm „Jāšanas skolu un klubu loma un funkcija jātnieku sportā Eiropā”. Pēc Polijas sadarbības partnera Maciej Kania uzaicinājuma savu klubu un valsti prezentēja arī „Jātnieku sporta klubs Demora” pārstāve Unda Egendorfa. Projekta galvenais mērķis, izmantojot starptautisku pieredzi, rast jaunu apmācības sistēmu „Zirgu audzētāju, tehniķu” izglītošanai Polijā, jo šobrīd jaunieši beidzot skolu iegūst tikai teorētiskas zināšanas, trūkst prakses un izpratnes par zirgiem dzīvē.
„Interesanti bija salīdzināt apjomus starp dalībvalstīm – Polijā ir 39 miljoni iedzīvotāji no kuriem apmēram 2 miljoni ir jātnieki, Latvijā – 2 miljoni iedzīvotāji un 900 jātnieku, Lielbritānijā – 1 miljons zirgu un 3,5 miljoni jāt gribētāji, Nīderlandē ir 16,9 miljoni iedzīvotāji, 1,2 miljoni cilvēku, kuri ir kopā ar zirgiem dažādos veidos – pus miljons jātnieku, 7% nodarbojas ar sportu, 23% atpūtai, 58% darbojas jātnieku skolās, 7300 jātnieku pasākumi gadā. Francija – 1,6 miljonu jātnieku un miljons iesaistīti tūrismā un izklaides biznesā. Jātnieku sports Francijā ir trešais populārākais sporta veids aiz futbola un tenisa. Protams, visās šajās valstīs ir gan zirgu audzētāju skolas, gan jātnieku sporta treneru skolas. Diemžēl, Latvijā šobrīd nav iespējas neko tamlīdzīgu apgūt kādā no mācību iestādēm, toties Beļģijas pārstāve no Bloso sporta centra mūs laipni aicināja pie sevis apgūt jātnieku trenera kvalifikāciju, tiesa gan vietējā flāmu valodā.
Gandrīz visās prezentētajās ES valstīs jātniekam, lai startētu sacensībās, nepieciešams iegādāties licenci. Polijā licences saņemšanai nepieciešams zināt atbildes uz 800 teorijas jautājumiem par jātnieku sportu, sacensību noteikumiem, zirgu anatomiju, jātnieku inventāra uzbūvi utt. un nokārtot jāšanas eksāmenu. Francijā izsniegtas 700 000 licences jātniekiem. Dažās valstīs licence nepieciešama arī zirgam. Latvijas jātniekiem un zirgiem pagaidām šādas licences nav ieviestas.
Ne velti projekta nosaukumā ir vārdi „zirgu industrija”, jo runa ir par miljoniem zirgu vai jātnieku, dažādu noteikumu gūzmu, sadarbības līgumiem, ierobežojumiem, pakļautību, utt., Latvija salīdzinājumā ir kā kniepadatas galviņa ar 62 jātnieku klubiem Latvijas jātnieku federācijas sastāvā un aptuveni 70 sacensībām gadā. Toties varam lepoties ar Latvijas jātnieku sasniegumiem – divi Latvijas jātnieki, Kristaps Neretnieks un Andis Vārna kvalificējušies Pasaules kausa finālam, kas šogad aprīlī risināsies Lasvegasā, ASV, piedevām Kristaps tikko izcīnīja uzvaru Centrāleiropas zonas finālsacensībās Varšavā,” pēc gūtajiem iespaidiem dalījās „Jātnieku sporta kluba Demora” valdes priekšsēdētāja Gelinta Apse.
