Aizvadot LJF kausa izcīņas II posma sacensības demoriešu ponija jātniece izvirzās vadībā
Sporta centrā Kleisti 17. un 18. maijā notika Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņas otrā posma sacensības konkūrā, poniju jāšanā un amatieru konkurencē šķēršļu pārvarēšanā. Sacensību galvenajā maršrutā uzvarēja Ģirts Bricis ar zirgu Emilie Jolie (RJSK Sport de Lux).
JSK „Demora” uz sacensībām devās 18. maijā ar trim zirgiem un poniju, startējot piecos maršrutos. Vadības maršrutā ponijiem uz atzīmi ar Feju startēja Anna Čakstiņa, iegūstot no demoras jātniekiem augstāko vērtējumu 7,15, Katrīna Lindenblate ar vērtējumu 6,95 un Alise Lūse – 6,85, jāpiebilst, ka visas sportistes saņēma augstāku vērtējumu nekā pirmajā posmā. LJF ieskaites maršrutā ar jātnieka darbības stila novērtējumu, ar šķēršļu augstumu 60 cm ar Feju startēja Anija Lāsma Apermane iegūstot ceturto vietu, kas pagaidām viņai nodrošina LJF Vasaras čempionātā līdera pozīciju.
I grupas amatieru konkurencē, ieskaites maršrutā ar jātnieka darbības stila novērtējumu ar 100 cm augstiem šķēršļiem Unda Egendorfa startēja ar Laidlesu un Lēdiju, abām pa vienam gāztam šķērslim maršrutā.
Ātruma maršrutā divās fāzēs ar šķēršļu augstumu 105 cm Undai Egendorfai ar Laidlesu labs laiks un 4. vieta. Gelintai Apsei šajā maršrutā viens gāzts šķērslis un 7. vieta ar Leksija Lilū.
Amatieru II grupas konkurencē, ieskaites maršrutā ar jātnieka darbības stila novērtējumu ar šķēršļu augstumu 115 cm Gelinta Apse startēja ar Lēdiju un Leksija Lilū, veicot maršrutu ar vairākiem gāztiem šķēršļiem, bet LJF Vasaras čempionāta kopvērtējumā šobrīd ieņem otro vietu.
Sacensību galvenais tiesnesis Dainis Līvmanis: – „Man šajās sacensībās patika tas, ka sportisti ir sapratuši to, ka nedrīkst maršrutu veikt „par katru cenu”, bet jācenšas lekt labi. Taču sarūgtināja tas, ka kāda no jātniecēm maršrutā devās ar tik netīriem zābakiem, ka to nevarēja nepamanīt, kas ietekmēja arī manu vērtējumu, citam savukārt bija nevīžīgs zirga ekipējums… Visiem jātniekiem vienmēr jāatceras tas, ka svarīgs ir ne tikai sportiskās meistarības līmenis, bet arī jāšanas kultūra un tās ētikas prasības, kas šajā sporta veidā veidojušās daudzu gadu garumā. Jāpiebilst arī tas, ka, ja poniju jāšanas disciplīnas pirmajos gados izteikti dominēja Saldus Jāšanas sporta skolas pārstāves, tagad rezultāti kļuvuši blīvāki, jo arī citi klubi un treneri pietuvojušies tai darba kvalitātei, ko veic Mārīte Pinte Saldū. Poniju jāšanā šoreiz ir daudz dalībnieku, taču galvenais nav skaits, bet pareiza izpratne par sportistu sagatavošanu, kas aug līdzi ar pieredzi, ko varam redzēt šīs disciplīnas attīstībā.”